Nu, jā, bet, ja skatās caur marksistiskiem jēdzieniem, tad citos laikos tā spriedze lielā mērā saistījās ar ekonomisku nelīdzsvaru, kur katru sabiedrības slāni raksturoja resursi un manieres. Par muižniekiem varēja smieties, jo viņi lasa kaut kādas tur grāmatas viens otram, par zemniekiem, jo viņi domā, ka pamīcīt beibei pupus siena kaudzē ir baigi diskrētā aplidošana. Bet patiesībā smiekli ir veids, kā likvidēt spriedzi starp dažādām pasaulēm, kas viena no otras atkarīgas. Bet cik liela savstarpēja atkarība šodien vieno šķietami anatagonizējošas grupas, kam šķiet, ka viņiem ir tiesības un pienākums jaukties citu cilvēku personiskā dzīvē un vērtībās ar saviem spriedumiem?