Vispār jau nē, Inga Ābele ir daudz īstāka nekā mana imaginārā nākotnes "es", bet anyways, ja es sevi iztēlotos par kādu citu, tad ne par viņu. Manai gaumei viņas stafs ir tāds pārāk skaists, skumīgs, poētisks, man tur pietrūkst kaut kāda tāda edgy draiva, tipa. Bet nu ok, es patiesībā sen neko neesmu lasījusi no viņas, ja atskaita, ka biju uz "Aspazija. Personīgi" JRT, kas man patika. (Bet "Klūgu mūgu", teiksim, nelasīju, jo pārāk oda pēc kristietības glorifikācijas, kas man besī.)