Laikam jāpiemin, ka man abās ausīs lāči ķepas sabāzuši, bet cik nu caur savu nemuzikalitāti varēju spriest, dziedāja diezgan spēcīgi, jo īpaši Dzejnieks (Daumants Kalniņš) to darīja ar pamatīgu jaudu. Solistei bija ierādīta tāda attālināta un simboliska loma (viņa arī visu laiku palika uz pjedestāla aizmugures fonā), bet bija izteiksmīgi, lai gan visai sterili. Puisītis pārsteidza pirmajā dziesmā, bet beigās, man šķiet, tieši viņa dziedājums padarīja kopējo vēsti par "būs jau labiņi-i-ī". Un Raxtu raxti nebija pārāk uzbāzīgi, es pat būtu gaidījusi vairāk tikai instrumentālu daļu.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}