
laikam jājautā vai "daudzslāņains" un "iepriekšparedzams" ir pretstati. ir jau filmas, kur sižetiski nekas tāds neparedzams nenotiek, bet tās papildu nianses veido interesantu jautājumu risināšana. mani šajā gabalā aizķēra tā idas situācija klosterī - būvēta uz nožēlas, sāpēm, vēlmes pasargāt, meliem. un tomēr - vai viņa ar to izpērk kaut ko no apkārtējo ciešanām? vai tas, ka viņa pārmet krustu bērnam un nomierina tā māti, padara viņas dzīvi piepildītāku nekā iespēja dzīvot vidē, kurā ir vismaz viņas ģimenes pēdas. nu un tādā garā - varbūt tiešām nekas īpašs, unikāls, pārsteidzošs, bet interesants gan, jā.