Bet rīt taču gads, kopš A. vairs nav ar mums. Tas nav nemaz nav pārsteidzoši, ka šīs dienas te nav gaišas. Šodien skrēju pa parku un sajutu tieši tādu savādu dzidrumu gaisā kā todien, kad bija bēres. Daudz skatījos svešos logos un domāju, cik ļoti gribu pie jums ciemos, raudāt, smieties un gleznot putnus, apskauties un dalīties stāstos, un nez, kad to varēšu.