Gh! Tas kakēns. Atnāk mīļoties ar pusslapš. Un es. Jau. Zinu. Ir lecis pēc tualetes papīra, iekritis podā, lecis vēlreiz, iekritis vēlreiz podā, bet trešajā piegājienā ir izdevies tikt pēc Pasaulē Brīnišķīgīkā jeb tualetes papīra rullīša, kas tagad ir izplosīts pa gaiteni un virtuvi.

Lai vai kā, es šodien nokļuvu pie jūras, un tas nez kā bija tik skaisti, Dominika teica – jo bezgalība. Un mēs padzērām sidru uz kaut kādām stalažām, kokiem. Runājām svarīgas lietas. Un jau bez 20 sešos bija tumšs, šausmas, bet vēl joprojām gaisma, kas atspīdēja jūrā, bija gaišāka par debesīm. Mazliet maģiski.