April 3rd, 2015

12:55 pm
Mazās suliņas

Man ļoti patīk mazās sulas paciņas ar salmiņu. Kad mans opaps strādāja Grindexā par iekārtu uzraugu, viņam tādas deva pie pusdienām un vakariņām. Viņš tās nedzēra (viņam vispār patīk tikai ļoti savādi dzērieni - karsts ūdens ar karoti zaptes un lāsi piena, piemēram), bet nesa mājās un krāja skapītī. Kad mēs ar māsu un mammu atbraucām ciemos, katra varējām saņemt pa kaudzītei. Liela daļa sulu plauktā arī sabojājās. Bet viņiem abiem ar omi ļoti raksturīga šī glabāšana nebaltām dienām. Atceros dzīvokli Pļavniekos, kur pār visu masīvās sekcijas augšu stiepās tualetes papīra ruļļu krāvumi. Atvilktnēs krājās kabatas lakatiņi, zeķubikses, diegu spolītes. Lielās mapēc opaps glabā anekdotes, kas izgrieztas no avīzēm un žurnāliem. Viņš tās vāc, sēžot dīvānā un graužot grauzdētas saulespuķu sēklas. Arī saulespuķu sēklas glabājas lielā maisā sekcijā. Tā kā mana ome strādāja ostas elevatorā, viņai vienmēr bija pieejami dažādi graudi, sēklas un pelavas mēslojumam. Arī es vienu vasaru nostrādāju elevatorā - mans uzdevums bija ielekt graudu kravā un ar īpašu stieni un spainīti paņemt graudu paraugus, kas laboratorijā tika izpētīti, lai saprastu - kravu sūtīt tālāk, atcelt, vai likt kaltētavā. Man patika milzīgo telpu dunoņa, un briesmu elements; tagad es vairs nesaprotu kāpēc, bet graudu putekļi, kas klāja visu masīvo ēku kompleksu, skaitījās ļoti ugunsbīstami.