vakar ņēmos ap savu mazo un komisko dobīdi zem baldones ielas logiem. mani cītīgi vēroja viens pelēks kaķis un pa brīdim piestaigāja arī daži citi. kad atstāstīju to r., viņš teica - nu ja, viņi nesaprata, kāpēc tu aiztiec viņu kastīti. vispār viņam varētu būt taisnība.
šodien pielikām plauktus virtuvē un vannasistabā. vēl jāizlabo tas pārpratums ar sarkanapļaino virtuves tapeti - vai jūs gadījumā nezināt, kāda krāsa varētu pie vinila tapetes turēties? vai tiešām jāplēš nost? - tad vēl dažas līstītes un detaļas dušai, un beidzot šis remonta posms būs cauri. ak, lai cik forši reizēm nebūtu tas, ka r. mani ar mašīnu atved uz daugmali, ka mēs sēžam uz balkona un dzeram sarkanvīnu vai ka r. mamma mūs pārsteidz ar zemenēm un zupu, es ilgojos pēc rīgas. ilgojos braukt uz darbu ar velosipēdu, spontāni aizbraukt paskatīties kādu izstādi vai filmu.