katru rītu pamostos, jūtoties arvien sliktāk. vakar priecājos, ka vismaz apetīte nepazūd, šodien pat ēdiens šķiet visai riebīgs.
un vispār es parasti nemēdzu slimot, ja arī gadās, tad ne ilgāk kā 2-3 dienas. bet šodien kļūst skaidrs, ka vēl necelšos, ka vēl neesmu gatava pārdzīvot braucienu autobusā vai rādīties cilvēkos. stulbi. ja vēl nesāpētu acis un ausis, ja vēl deguns nebūtu kļuvis tik jūtīgs, ka pat vairāku metru attālumā no alerģiju izraisošām lietām kļūst slikti.
laiks iedzert kaut ko karstu un riebīgu, kas ļaus visu šo pārdzīvot plūstošā pusmiega mākonī.