sapnī gāju skatīties liepājā dzīvokli. no sākuma šķita kaut kas briesmīgs - vecas tapetes, virtuvē visam pārkrāsots pāri ar sienu krāsu, pat produktiem uz galda. un tālākajā istabā sprāgst kontakti! bet kamēr es vēl vilcinos pieņemt gala lēmumu, mēs jau esam sākuši plēst tapetes - dzīvokļa saimniece ir kaut kur nozudus un nekas par to nav runāts. taču, klusībā vienojušies, raujam nost vecās tapetes un linolejus. apakšā atrodas svaigi krāsotas mūra sienas un slīpētu dēļu grīdas. un, kad noraujam vecos aizkarus, izrādās aiz loga ir sniegoti kalni (kalnu virsotnēs ir saule, of kōrs). un es zinu, ka man tur jādzīvo, tikai nespēju attapties, kāpēc esmu liepājā jau trešdienā.