es jau tā vienmēr jūtu smacējošas bailes, atrodoties uz rīgas-liepājas šosejas. pirmspēdējo reizi, atgriežoties no liepājas, sarkani rietēja saule, ceļš līkumojās un kalnojās, bet radio vēstīja par islamistu varasizgājieniem ēģiptē, un mani pārņēma stindzinoša beigu tuvuma apjauta. ieķēros lienes k. elkonī un izstāstīju bailes, palika vieglāk.
bet šitie puteņi...vakar nolēmu, ka būs jābrauc ar vilcienu... bet vilcienu, izrādās, nav...
šodien delfos vēl aculiecinieku ziņa ar tekstu "Neiespējamā misija: Izdzīvot ceļā Liepāja - Rīga".
tiešām bail.

bet nevar nebraukt, jo lekcijas pie veinbergas, tās esmu gaidījusi visu semestri.