Bāc, man ir lielākā panika, kādu spēju atcerēties ilgā laikā. Šodien, kas maģistra darbs jau tūlīt, tūlīt būs jāiesniedz, pēkšņi uznāca kaut kāda paniska tieksme visu graizīt, dzēst un labot, un tagad es pat vairs nesaprotu, ko es tur esmu sadarījusi un kā no tā visa haosa izveidot puslīdz jēdzīgu tekstu. Vakar jau šķita, ka viss ir baigais čill, pasniedzēja teica, ka tikai šādi tādi labojumi palikuši, bet tie, šķietami kosmētiskie remontdarbi beidzās ar trešdaļdarba nobrucināšanu un tagad es vairs nezinu, ko un kā man darīt, vai atgriezties kaut kur iepriekš vai mēģināt tās drupas sacelt par kaut ko jaunu, vakar vakarā bija super miers un man jau šķita, ka es šodien tikai mazliet to visu pielabošu un varbūt pat iešu vakarā muzejot vai klausīties biedrus muzikojam, bet tagad ir traki traki traki traki