"i'm going to paris tommorow.i have a one way ticket", viņa saka, runājot pa telefonu ar nav ne jausmas ko.nespēju tam noticēt.mana mīļā, mīļā meitene.šķebinoši saldi, gluži kā mazkaloriju kola, ko mēs tagad dzeram ar šņabi.bāāāāc.nu kā viņa tā vnk aizbrauks?
nezinu,vai tās ir bailes un paranoja,ko radījusi apziņa, ka tagad tiešām - tiešām - esmu viena...tāds stulbs egoisms.tāda stulba vajadzība pēc citiem...man apkārt.
bet viņas man pietrūks.un kā vēl.