šeit deg. uguns

nav labā aura. es esmu izbesījusies mājās, domās jau rāpjos pa sienām augšā. dusmojos uz vīru, jo viņam tikai savi hobiji un nevajag tās veceņu ''padaramkautkokopālūdzu'' lietas. pluss viss man tiek noliegts- nekur iet nevar, visur var pieslimt klāt. un es jau arī nezinu, cik varu, cik nevaru. piekūstu ļoti ātri un gribu darīt vairāk, nekā fiziski varu. šoreiz tak apņēmos izveseļoties līdz galam. bet uz matīsa tirgu pēc dzeltenām puķītēm gan aiziešu, jo vīrs aizmirsa..mani nogalina rutīna un es gribētu sajust kaut bišķiņ vairāk iniciatīvas no viņa . bet es saprotu, ka visam apakšā ir tās naudas lietas. kas ir ar tiem frīlanceriem, ka neviens nevar samksāt laikā?? vai tad visiem nav jāmaksā rēķini utt..? sviestaini.