| 11:09a |
vakar noskatījāmies Melānijas hroniku. man par daudz to vaidu un triceligo ķermeņu un roku kustību, bet bilde smuka un stāsts zināms. līzīgi arī manai krustmātei, tik viņa to visu krietni smagāk atstāstīja. kad bija vēzis pēdējā stadijā, visu laiku murgoja par krieviem , kas uzbrūk, par badu. tik smagas atmiņas. eh. |