| 2:47p |
šodien izvilku no skapja siltos ziemas zābakus.
vakar vakarā bija pavisam, pavisam ziemīgs gaiss. tāds, ka dūmi kūp ārā pa muti.
miegs ir dziļš un spilgtiem sapņiem, kuros es realizēju nerealizēto.
tēja mammai, tēja tētim. tēja man. ar nosaukumu ''love''. heart warming.
braukšu atpakaļ uz laukiem ar vislabākajiem nodomiem, mērķiem un siltām sajūtām , kuras sūtu otram, neskatoties ne uz ko.
rīga kaut kā uzspiež savu internata vidi, naudu, matereālo pasauli, steigu, stresu.
vakar klausījos, ka drauga tētis dzen ārā no kūts govis. skaļi un skaidri, sarājot nepaklausīgās. un tanī brīdī es sapratu, ka ja arī kaut kas iekša gruzd, tad laukos tas tiek izlikts uz āru ar skaļu balsi, ne apvainojumiem, intrgām, blogiem un twitteriem. tur viss ir balansā. darbs. daba. visums (negribas rakstīt ''dievs''). miegs tur nāk ātri, līdz ar tumsu. celties gribas agri. līdz ar gaismu. un visapkārt ir tikai tavi tuviem cilvēki un daudz dzīvnieku. |