| 7:19p |
par skaisto. (es vienkārši gribu iemigt tikpat laimīgs kā vakar cēlies)
ceļojums tiešām bija neprātīgi skaists.
tik daudz neaizmirstamu ainavu un brīvības man galvā.
zinu, ka nākamreiz noteikti jāņem villa, jāgatavo pašiem, jāņem līdzi vēl kāds pārītis draugu. auto vajag obligāti. bez tā es nebūtu redzējusi milzonīgi daudz skaistuma.
visa tā daba, tās krāsas!!! es pat negribu rakstīt neko negatīvu par iemesliem, kāpēc man dažreiz šeit besī un par kultūršoku aizbraucot un iebraucot lv,krievu uzvedību lidostā utt. bet zinu tikai to, ka savu dzīvi noteikti kaut kā sasaistīšu, lai varu uzturēties tajā valstī pēc iespējas biežāk.
vakardiena tikai apstiprināja, ka man apkārt ir burvīgi un labi cilvēki. man veicas, ka man ir tādi draugi.
un kas par to, ka kādi plus divi kg? un kas par to, ka no maizītem maza riepiņa?
neatsverams bija klusums augstu kalnos, kur dzird tikai aitu zvaniņus, vēju un putnus. lekni zaļā zāle un dzeltenie ziedošie kaktusi, krūmiņi, pamestās aituganu mājas, ēzeļi kalnos, zilā jūra un sirsnīgie cilvēki, citronkoki un zemenes, siltās naktis un tas viss!!!
plašums, kas ir visapkārt un tu sajūties tik mazmazītiņš. un katra tava problēma ir kā mazmazītiņš sīkumiņš. tik mazs, ka jāaizmirst. tik mazs, ka jādzīvo un jābauda.
tā man bija kā garīgā baterija, jo aizverot acis es varu atkal būt tur, kur miers. un to man neviens nevar atņemt. |