| 2:46p |
kaut kā tā
ir lietas, pie kurām gribas pieķerties un nelaist vaļā.
un es tiešām dažreiz mīlu pienu. sevišķi, kad es tur eju viena. jo tieši tad ir visforšāk- neviens tevi nekur nerausta, nelietk iet, kur negribi un tā.
un pēdējā laikā bieži satieku svešus cilvēkus, ar kuriem sarunājoties saprotu, ka viņi domā man līdzīgi. par attiecībām un atkarībām. par skaisumu un par baudām. |
| 7:15p |
seši pret vienu
es laikam tomēr izlēmu, ko darīt ziemaasvētkos. tradīcijas negribas lauzt. viss kas iet un pāriet, bet manas meitenes ir palikušas diezgan ilgi. ar nemainīgu sastāvu. turklāt esmu nenormāli sailgojusies pēc ragaviņām un balta, piesniguša meža. tas viss man pietrūkst ļoti ļoti.
kaut arī iespējams, ka nevajag tur iet, bet tur būs mana ģimene, draudzenes, draugi. saldus ir mājas. un no tās ballītes neizvairīties.
gāju meklēt šodien dāvianiņas, atradu arī, tikai laikam būs jānogriež mans budžets uz pusi mazāks. nu nevar atļauties kā pagāšgad. šogan kaut kā švakāk sanācis ar finansēm.
gribētos šoziem pamēģināt iemācīties slēpot. vismaz uzkāpt uz slēpēm. nevis pa kalnu, bet tā lēni un mierīgi pa mežu, kur egles, stirnas un putni vēl. |