šeit deg. uguns
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Monday, September 13th, 2010
| Time |
Event |
| 12:16a |
bāc, kā man tagad gribētos īstu draugu, kurš tev sēž blakus, čubina matus, vāra piparmētru tēju un saka, ka viss būs kārtībā. lai tu pasmaidi par to, ka pasaulē ir izgudroti kaleidoskopi un burbuļpūšamie.
kurš ielien tev blakus gultā un stāsta visādas blēņas, kamēr tu iemiedz.
es gribu aizbraukt. es atkal aizbraukšu un pazudīšu. es to zinu. un atbraukšu vesela. ir cilvēki, pie kuriem es jūtos kā mājas. tikai viņi nav šeit.
un galu galā man jābeidz izlikties, ka viss ir normāli un ka man nav jāiet pie ārsta pārbaudīties atkal un ka tas nav jādara regulāri. un jābeidz sev melot, ka es ''rīt pietiekšos pie daktera''. man jāsaņemās un jāiet. | | 8:30a |
ja tu mani mīli, pienāc klat, apķer un paklusē. un tad mēs varēsim viens otram uz pleca kārtīgi atpūsties. | | 6:44p |
tagad nešķiet priecīga doma pat par burbuļpūšamo.
riktīgs kamols kaklā. tā, ka iesprūdis.
es jau jūtu, ka es šodien raudāšu no sirds. tikai jāpagaida, kad visi izies ārā. atkal tā, ka neviens neredz.
man gribas riktīgi noraudāties par visu, visu. par veselību (gan raudāšana neko nemaina) un par visu pārējo, kas vispār sāp. jā. es neesmu klints, pa kuru var dot virsū nonstopā. izrādās, ka es vispār neesmu. manis tikpāt kā nav un nekad nav bijis.
te neiet runa par ievainotu ego. es neeksistēju. man nav numura un man nav balss.
es tagad stundu pablenzīšu uz sienu un padomāšu par to, cik ļoti man gribas pagriezt galvu pavisam uz citu pusi. ja man būtu krāniņš- reāli uzčurātu virsū visam, kas mani pašlaik nomāc. un tie nav nekādi barbiju jociņi. tas ir nopietni. |
|