| 12:42p |
būt mierīgai. mieram būt.
viss atrodas tad, kad to sāk meklēt. es tagad domāju par šito štelli.
nu, ka es jau esmu tāda- kas meklē. un reāli prot atrast.
bet es nī ni. tagad cenšos būt mazliet savādāka. man vispār nav tālejošu plānu par savu dzīvi. tikai viens, konkrēts- pabeigt to skolu un tad skatīties, kas būs. bet par rītdienu nezinu. par pērējām rītdienām arī ne.
ir, protams, lietas, kuras noteikti plānoju realizēt. islandi, indiju, kostariku, mailaizīju, austrālīju un galu galā arī to mjanmu. bet tā ir nākotne. un tas viss ir baigi reāli. nav nekas tāds, kas mani attur to izdarīt.
un pavisam tuvā laikā vēlos amsterdamu, londonu un stokholmu ar meitenēm un kuģi.
vajag prasīt konkrētas lietas, lai dieviņš neiedod sunīti, kad prasām mīlestībiņu. jo man gribās, nu. |
| 1:44p |
īstās vietas sajūta.
kaut kā visbiežāk man ir bijis tā, ka jūtu, ka vieta ir īstā. es tagad domāju par savu skolu. es nejūtu. maybe pareizāk būtu padoties un pateikt:
''nahuj tos visus jūsu ciparus, sausiņu domāšanu un cilvēku prātu čakarēšanu! es negribu taisīt naudu uz citu cilvēku nelaimēm, neattapības, stulbumu un to, ka pareizi uzrakstīts rakstiņš vai tekstiņš var izsūkt viņu sausu''.
man tas nepatīk.un man nepatīk tā jūsu sajūsma par to, cik tas ir kruta. tas NAV KRUTA. un es to mācos, zinādama, ka man tas nekad tā pa īstam nesanāks, jo vienkārši es nejūtu, ka tā vajag. zināšanas ir ok, es priecājos, ka man tās tiek dotas, bet pagaidām man nepatiktu tās izmantot.
jau no sestās klases zināju- iešu uz kosmetologiem- aizgāju.un ne mirkli nenožēloju. jutos savā vietā. viegli nebija, bet man patika.
man patīk tie dzīvie cilvēki ar savām emocijām, celulītiem, strijām, saviem nekam nederīgajiem vīriem, saviem labajiem, lieliskajiem vīriem ar biezo maku, silikona krūtīm un maziem bērniem mājās. man patīk tiem pielāgoties, čekot domāšanas veidu, prioritātes un vērības. un es jūtos gandarīta, ja sanāk uzspiest uz īstajiem punktiem.
vai arī man tagad pabeigt līdz galam, nebūt ņuņņai un paskatīties, vai manas domas var mainīties divu vai četru gadu laikā.
īstenībā es sevī jūtu vairāk tādu žagatu, kas iekrāvusies krāsainās plastikas bumbās ar svecēm un visādām smaržīgām pudelītēm, paijātu kailus ķermeņus un runātu, klausītos un runātu. un klausītos. ''ar tevi viss ir labi, tu esi normāla, tu neesi resna. zini, kādas man te nāk. uz kušetes neder''.
es būšu tāda nojūgusies, gudra tantīte ar oranžiem matiem.
par citu tēmu: nahuj ginekologs ir vienīgais, kas pasaka TAVAS KRŪTS IR NORMĀLAS, SKAISTAS un arī tur lejā tev viss ir kārtībā. jobanie veči. sadzen kompleksus un tad brīnās, kur ir lieliskās sievietes. lieliska ir tad, kad jūtās lieliska. |