| 1:08a |
kas ir tas, kas mums jālaiž vaļā, lai mēs justos brīvi?
jo diemžēl vienmēr ir kaut kas tāds, kam es histēriski un spēcīgi pieķeros.
šovakar man nav daudz, ko rakstīti. ik pa laikam es paskatos kalendārā un atgādinu sev, ka ir oktobris. un drīz būs arī oktobra vidus.
kodē nevis astroloģe, bet es pati sevi kodēju. un es iekodēju sev, ka oktobra vidus būs beigas čakaram. un atrisināsies viss, kas likās neprātā sarežģiti. nu jau es esmu tā pieradusi pie regulāras spriedzes, ka tādu vairs nemanu. es ļauju visam notiekties tāpat vien. no sevis.
darbā man piedāvā sākt strādāt ar sejām. es tomēr mazliet baidos, jo man šķiet, ka daudz kas ir aizmirsies. masāžas, visas atbildes uz standartjautājumiem. klientu jau nebūs tāpat kā tagad, bet varbūt, ka vajag mēģināt, jo man jau nav nekas, ko zaudēt. lai es to darītu, man būtu jāmācās. par kosmētiku utt. [pilnīgi pretēji tam, ko daru skolā].
esmu sapratusi, ka tā skaistuma/veselības tēma man tomēr tuvāka. tas ir tas, ko gribētu pamatīgāk un dziļāk izķidāt, ne tie visi biznesa un huj plāni. bet tam visam vajadzētu noderēt. jo sirdslietas, jau nekur nepazūd. visu mūžu nevar strādāt ar rokām vien.
es nezinu. bet jāzin ir man, ne kādam citam. joprojām ir jautājumi, uz kuriem man atbildes nav ne priekš sevis, ne citiem. |