| 2:28p |
rīts pēc piena
* sitācija pierasta. nekas jauns. iekšā ir tās pašas emocijas.
labāk jau neaizbraucu, nekā aizbraucu sevi sāpināt. bet tikuntā- nenormāli pietrūkst to pļavu, tās upes arī to cilvēku. nekas. sēdēšu rīgā dzīvoklī un mēģināšu atrast kādu prieku šeit pat. pašlaik neizskatād reāli. esmu bēdīga.
* kaut kāda mistiska parāda dēļ mums vakar atslēdza gāzi- nav siltais ūdens, nav plīts, uz kuras gatavot ēst. tādējādi laikam es ''atslēdzos''- gatavojot ēst un rodot baudu ēdienā :) cik slimi, bet man šķiet, ka es saprotu bulīmiķes- sievietes, kuras nemīl sevi un kuras nemīl citi vienkārši rod baudu ēdienu neskaitāmajās garšās. kaut kā tā.
* bet ir viens pluss- ir cepeškrāsns. tāpēc šodien taps sēņu un kartupeļu sacepums. tas ir dauuudz krutāk nekā atsildīt mikrenē kaut kādas pirktas huiņas.
* vakar sapratu, ka man neinteresē tās visas trulās darbības. kad meitenes izmisīgi ķer tos džekus ciet ar skatieniem. viņas visas grib vienu- mieru un veci pie sāniem. nevis katru vakaru piedzerties, lai atraisītos un mainīt partnerus vienu pēc otra. piens ir forš, bet tas, ka ik pa laikam tevi kāds aplej vai aizlej dzērienu aiz krūtīm- tas nav forši.
* vakar es tur sajutos sev pašai smieklīga, jo man tur nav ko meklēt, tāpēc atstāju draudzenes dejojam un aiztinos mājās.
* man nav ko daudz stāstīt, tikai to, ka būtu forši, ja šodien rīgā būtu kāda sakarīga draudzene un uztaisīt tādu bulciņvakaru, kad neko endara, bet pārrunā cik veči slikti un vispār visādas citādās nejēdzīgas lietas |