| 9:00p |
un tagad lietu.
lietu, kad vēsas lāsītes te gar ķermeni. tik vēsas, ka spēj veldzēt saulē apdegušus plecus un aizskalot prom visu nevajadzīgo.
es varētu tā kā filmās stāvēt un ļaut, lai gāžas pāri.
tagad, kad beigusies skola apmēram, es sākšu kārtot savu dzīvi. savu privāto dzīvi. savas domas, sajūtas, sāpes un priekus. pievērsīšos sev un tam, ko jūtu.
aiztaisu acis. un ieelpoju smaržu, kas šorīt un vakar bija mežā. noķeru baudas sajūtu un esmu tajā ilgi, ilgi iekšā. |