| 4:09p |
šis nebūs foršs pirmais ieraksts
tie ir tikai burti un cipariņi, kuri pazuda nemanot.
šis nav vieglākais laiks.
skumji, jo īstenībā nav neviena patiesa cilvēka, kuram patiešām interesētu tāda primitīva fīča- nav neviens tāds, kurš pajautātu: ''klau, kā tev iet? kā tu tiec ar to visu galā?''. viens jau ir gan - mamma, bet es taču nestāstīšu viņai, ka es esmu sadarījusi sāpīgas lietas otram cilvēkam, kurās dominē vārdi ''sekss'' un ''krāpšana''. man vispār negribas iedziļināties tajā visā, kas jau simtiem reižu izrunāts.
jaunus atvainošanās un piedošanas vārdus es vairs nevaru izdomāt. īstenībā nav nekas tāds, ko es vēl lietas labā varētu izdarīt.
varbūt tiešām jāiet pie ārsta. nezinu, iespējams šito visu nelāgo lietu dēļ, bet viss, ko es apēdu tiek izvadīts ārā vemšanas vai caurejas veidā. tas nav speciāli.
es zināju, ka tā ir, bet biju aizmirsusi, ka sirds var sāpēt tā fiziski, kā pārpūlēts muskulis. vienkārši sāp un ir tāds kā kamols saules pinuma rajonā, kurš tiecās uz augšu.
ir pretīgi taisnoties un melot, meklēt kaut ko savai aizstāvībai, bet vēl trakāk ir tād, kad tu apznies, ka esi 99% vainīga, pie visa, kas noticies.
man riebjas žēloties, bet šī ir vienīgā vieta, kur to varu darīt bez nosodījuma.
kādu laiku man gribēsies šeit rakstīt vairākas reizes dienā, jo tā vemšana jau nepalīdz izvadīt to visu slikto ārā.
Current Mood: nogurums |