Eedot pusdienas nejaushi uzduuros vienam raxtam no viiriesha puses, kursh izmisiigi veelas noskaidrot kas ir MAITA

tad luuk mazi citaati no raxta:

Man ir kāda paziņa, kas nepagurst deklarēt: "Jā, es esmu maita!" Tulkojumā tam vajadzētu nozīmēt: "Es esmu superīga." Prasu: esi mīļa, pasaki – kas ir maita. Un viņa klāsta: tā un tā, maita ir sieviete ar augstām prasībām ikvienā dzīves jomā. Saku: ā, tātad, ja tev ir augstākā, nevis tehnikuma izglītība, ja vecis trāpījies zelta gabaliņš, nevis alkoholiķis, ja kleitas pērc krutos veikalos, nevis tirgū – tad tu esi maita?...

Tagad maita, izrādās, ir neatkarīga, ar gribasspēku apveltīta sieviete, kas prot audzināt vīrieti. O, es vienu tādu zinu: tā ir mana mamma!

Maita nedaudz saspringst un rada vēl vienu skaidrojumu: tā esot sieviete, kas ir spējīga apburt un aptīt ap pirkstu jebkuru vīrieti. Pag – piedod man, bet tā ir mauka. Un maita viņa var gan būt, gan nebūt.

Taču te apstāsimies un intereses pēc paņemsim vārdnīcu.

Un tur, kā smejies, no dievišķā skaistuma nav ne smakas. Precīzāk – smaka ir, turklāt diezgan liela, tikai – ne no tā. Vārdnīcā skaidri un gaiši ir teikts: beigta dzīvnieka līķis. Sprāgonis! Otra nozīme: zemisks, nelietīgs cilvēks. No šejienes arī maitu lija – tā, kas pārtiek no beigtiem dzīvniekiem.

Tad nu jautājums – kāpēc dāmu vidū tādu popularitāti iemantojis tik nepatīkams tēls.

Iisteniibaa sameeraa smiekliigs raxts, it seviski nemot veeraa to, ka ir manaami juutams viiriesha sashutums par sho tematu :) secinaajums tad te kaads?! viieireshi kluust emocionaalaaki un sievietes saak liidzinaaties viierieshiem? vai kaadam tas vareetu saakt nepatikt?!