i · believe · i · can · fly

atnācu uz darbu-neviena paša,tik vien kā vītušas rozes,pusdzerta vīna pudele..mani pārņēma k-kādas dīvainas domas,savādas atmiņas.nezinu..varbūt mūzikas iespaidā..kas to lai zin..zinu tik vien to,ka aiz atvērtā loga paveras tikko ziedēt sākušaš liepas.Ziedi tām ir tik daudz,ka neredz nemaz zļās lapas..un ,ja jūs zinātu kā tās smaržo vēlās nakts stundās,kad tikko nolijis vasarīgs lietus..mmmm..sava veida romantika..
tā aizdomājoties -darbs paliek-diemžēl -otrā plānā.. es domāju,domāju..kāds vakar teica,ka es nemāku dzīvot,nezinu,kas ir dzīve..sākumā,tik pasmējos pie sevis..bet jā..tik tiešām..es nezinu,kas ir dzīve..neesu to izbaudījusi pilnībā..nezinu ne tās saldākos ,ne rūktākos augļus..es visu laiku esu sevi mānijusi,ka izbaudu dzīvi pilnībā,bet ,redz ,tā nemaz nav..:(....

ņu ,ko lai saka.varen jauks laiks ,lai sēdētu pie datora un nodotos neatliekamajiem darbiņiem..