velak agra pecpusdiena piedalijos nacionalo minoritasu koncerta vecpilseta, kaut kada slepta darzina, kuru neviens nevar atrast, tapec tur nebija vairak par 30 cilvekiem. mes visi tadi izspurusi, berni sanurciti, bet kaut ka nodziedajam. pec mums uzstajas damu deju ansamblis no kada dienvidu novada. man loti patik tas sarkanas zekes un sarkanie lakati un bantes, bet tas damas, oij.
vispar tadi koncertini jau galvenokart ir par attieksmi - man patika skatities, ka vinas kustas, lai gan lielaka dala kaut ko jauca un bija diezgan neveiklas. viena dama ar loti skaistam usinam, cita ar skaistiem vala matiem; viena no vinam bija latviete, to kaut kur piemineja un vareja ari atpazit pec ta, ka vina tureja rokas gar saniem. un ta latviete kaut kur nemas pa aizmuguri, tik visu laiku skatas uz parejam un megina atkartot ar tadu pussmiekla pavertu muti un koncentreti novietotu meeli, viena deja murmina savai partnerei 'es neatceros'
man ta igaunu sieviesu dejosana paros liekas mazliet ipatneja, bet loti interesanti