ieva

pīters aizriteņoja uz meru - ungāru ciemu, kur mēs vienreiz bijām. šodien merā ir ciema svētki ar aitu konkursu
mēs ar helēnu brauksim uz rajončiku apskatīt 'laukumu', kur pēc mēneša notiks rajončika festivāls. tur dzīvo 40 000 cilvēku, un daži ap blokmājām ir ierīkojuši sev mazdārziņus.
tā ir dzīve klužā pirms un pēc riteņiem

rakstu kaudzīti pastkaršu un aizdomājos par to formātu. varbūt, ka rakstīt personiskas lietas pastkartē ir līdzīgi kā rakstīt cibā vai raudāt autobusā

'Laukums' Manaštur ir tiešām forša vieta, jutos ļoti mājīgi un laimīgi, tur esot. Starp blokmājām ir liels gabals zemes, vienā pusē tie mazdārziņi gar grāvi, kurā gandrīz nav ūdens, arī visādas būdas, galdiņi. Gandrīz katram zemes gabaliņam gan apkārt sēta. Arī citur laukumā vietām sastādītas, vietām vienkārši aug puķes vai dažas ābeles. Šur tur krāmi un atkritumi, bet daudz zaļuma un koku. Tālāk sporta laukumi un mežs, bērnu spēļu laukums, nojume, soliņi, bet vairāk vienkārši 'laukums'
Šonedēļ pirms dažām dienām tikāmies ar Manaštur festivāla organizētājām, jo arī spēlēsim tur spēles ar vietējiem bērniem, un kad viņas runāja par kaut kādu community empowerment, 'grab your space' etc tie mazliet likās kā teksti no jaunā aktīvista rokasgrāmatas, bet, aizbraucot tur un apskatot to vietu - tiešām
Mazliet atgādināja bērnību ciemā, un arī atcerējos visas būvītes un vietas apdzīvošanu pludmalē.
tagad pēkšņi ļoti sagribējās uztaisīt soišļiku :D