šorīt, nākot mājās, pakritu pie baznīcas un sāka zvanīt zvani vai tā ir zīme |
viena no labākajām dienām, ko esmu šeit pavadījusi. šodien izbraucām mazliet ārpus klužas uz meru, kur strādā daži citi brīvprātīgie, visi vācieši, kas mūs ar spēlēm uzaicināja pie sevis. pilnīgi nezinājām, ko gaidīt, vienīgi to, ka tas ir kaut kāds ungāru dienas centrs ar kristīgu ievirzi vai kā, bijām miegaini un arī mūsu ungāru val aprobežojas ar aptuveni 2 vārdiem, bet drīz jau attapāmies pie galda pusdienās, kur bērni dziedāja lūgšanu dziesmu ar vārdiem beigās - pofta buna multsumim ši la masa nu vorbim (labu apetīti, paldies, un pie galda nerunājam) guten apetit, amen. vēlāk visi kopā sadevušies lielā garā ķēdē ar bērniem gājām uz futbola laukumu. bērni dzied ungāru dziesmas, sveicina visus garāmgājējus un māj ar rokām mammām un tētiem un kaimiņiem kaut kur pakalnos, garām brauc zirgi ar zvārgulīšiem un iet tantiņas, un tas vispār bija viens no foršākajiem futbola laukumiem, kādus zinu - liels klajš un apkārt (pa)kalni. pirmo pusstundu pavadījām lidinot bērnus, kas vienkārši cits pēc cita ieskrējienā nāca mums virsū, vēlāk spēlējām spēles un viņi visi likās tik vienkārši saticīgi un jautri un mīļi |