ieva

pamazām sāku pierast pie šīs pilsētas un domas, ka te kādu laiku ir mājas. man ļoti patīk, ka dzīvojam ne gluži centrā, bet mazliet attālāk pakalnā, kas nozīmē, ka parasti naktī 20-25 min kāpjam augšup pa taisnu ielu - tā paliek ļoti silti. līdzīgi kā ziedoņdārzā - vienmēr ir laiks vienkārši iet, bet ne pārāk tālu, un ja blakus kāds iet, tad var arī kaut ko runāt, var arī nerunāt. līdz šim vienīgi biju gandrīz atradusi staigāt, rīgā parasti braucu ar riteni, bet šeit tas ir diezgan neiespējami.
mazliet pietrūkst parku - blakus ir tikai milzīgi kapi un botāniskais dārzs.
pagājšnedēļ bijām kaut kādā balkānu ballītē un redzēju afišu, ka šovakar turpat spēlē soundarcade un tesa. nekad neesmu īpaši klausījusies, bet varētu aiziet.