pēdējās nedēļas pavadu lielā laimībā gandrīz nekāda īgnuma ļoti patīk lēni novērot kā ceļš sadriskā kurpes vai kā kurpes aiznes lapsa, hahh notiek diezan daudz un notikumi visādi savirknējas piem, vakarnakt melnajā kastē noskatījāmies filmu par daugavpils slimnīcu, pazuda sliktās reputācijas sajūta (kādam kādreiz ir bijusi sliktas reputācijas sajūta, jo sanāk (gribas) būt visur klāt???), satikām poļu pāri, kuri stāstīja savu love-story ar braukšanu pakaļ skūterim uz dienvidiem, garšīgi paēdām, izdevāmies no pērnavas, rīgā noķērām pēdējā minūtē vajadzīgo trolejbusu, jēlgavā uz minūti, kamēr dega sarkanā gaisma satiku tiju, pie nākamā luksofora satiku mārtiņu, kurš devās turpat, kur es, nedaudz pavēroju pāris jaunus brīnumus, kuriem, izrādās, netīšām biju sagatavojusi dāvanas, tad jēlgavā sākās plūdi tādi kā kijevā, pārbraucot mājās, istaba smaržo pēc pirts un tek griesti pieturā redzēju, ka romka salauzis kāju, tātad ogās viņš neies, jāiet pašiem mežā, ajēeee |