ieva

pasaules skaistums ir tad, kad vakarā pusaizmigusi braucu garām līvbērzes mazajai koka katoļu baznīciņai, kas ir izgaismota kā sala tumsā
un tad negribas neko vairs lēkāt, ballēties, iet uz krogu, tikai skatīties uz gaismiņu
droši vien tas tā speciāli, bet darbojas - uz krogu nebraukšu
šon vēl gulējām uz soliem un skaļi dziedājām tā, lai pa bēniņiem nāk laukā