Īsta lauku balle man asociējas ar vienu epizodi nesenā pagātnē
un bija tā - mūzikanti spēlēja to dziesmu par ugunīgiem skatiem, kas šoreiz likās ļoti ilga - pēdas jau karstas, pinos brunčos, mati kaut kur pa vidu. mani bija uzlūdzis tāds puisis, kurš izskatījās pēc 20.gs. sākuma ārsta-jurista - ar tieši tādiem vaibstiem kā savādajās tā laika bildēs - nedaudz strupu, interesantu seju, brillēm un īsi apgrieztiem matiem
bija jau pagājušas krietnas stundas dejošanas, viņam bija balts krekls, kas nu jau tā brīvi kkur plandīja nedaudz slapjš
un viņa paša elpa nedaudz bija pēc alus/kāda vīna/utt
un tas viss kopā - daudz cilvēku, lodāšana starpā, tā kā viņš mani stūrē, bet ir arī nedaudz vieglprātīgāks nekā sākumā, un tad griežamies, un mūzikanti tikai spēlē
un bija tā - mūzikanti spēlēja to dziesmu par ugunīgiem skatiem, kas šoreiz likās ļoti ilga - pēdas jau karstas, pinos brunčos, mati kaut kur pa vidu. mani bija uzlūdzis tāds puisis, kurš izskatījās pēc 20.gs. sākuma ārsta-jurista - ar tieši tādiem vaibstiem kā savādajās tā laika bildēs - nedaudz strupu, interesantu seju, brillēm un īsi apgrieztiem matiem
bija jau pagājušas krietnas stundas dejošanas, viņam bija balts krekls, kas nu jau tā brīvi kkur plandīja nedaudz slapjš
un viņa paša elpa nedaudz bija pēc alus/kāda vīna/utt
un tas viss kopā - daudz cilvēku, lodāšana starpā, tā kā viņš mani stūrē, bet ir arī nedaudz vieglprātīgāks nekā sākumā, un tad griežamies, un mūzikanti tikai spēlē