ieva

šon, kad gunita stundā stāstīja par iemesliem, kāpēc ienīst amēēēriku, teikumā par dzīvniekiem atcerējos ļoti skaistu sapni
ļoti maz notikumu, bet skaista laimības sajūta
man bija pelēcis zirgs, pati biju viegli ģērbusies un gulēju viņam uz muguras, apķērusies gan rokām, gan kājām
zirgs nedaudz pastaigājās, es ieķēros viņam krēpēs, tā varbūt bija pļava, bet ko atceros vislabāk - tā bija viņa siltā siltā mugura