manas attīstības liels ietekmes faktors droši vien ir laiks, kuru es katru dienu pavadu autobusā. svārstās līdz 1.5h domu un vienatnības klusuma, dažreiz sarunu vai miega, lasīšanas, skatīšanās pa logu, tukšuma galvā, atslēgšanās, vēlāk aizmiršanas utt jah, domas grūti noturēt, bet autobusos braucot rodas daudz laikam pēcāk izkratās no galvas, kamēr skrienu, lai ātrāk nokļūtu iespējams, tāds pats efekts būtu, ja es vienkārši pasēdētu vai pagulētu, bet tāpat vien nekad tam laiku nesanāk atlicināt piespiedu kārtā un tā lūk |