ieva

es jūtos kā absolūti nocietinājusies
viss ir vēl sliktāk
bet es vnk negribu to uztvert
gribu mierīgi dzīvot tālāk kā līdz šim
es nezinu, ko es tagad drīkstu darīt
vai es drīkstu vispār priecāties vēl?
negribu to pieņemt
un nesaprotu
nav nekādas empātijas