:
Kāpēc tev jākrīt man acīs? Kāpēc mēs nevaram dzīvot katrs savu dzīvi, nepārklājoties? Man ir pohuj un es negribu redzēt tevi, tavu vārdu izstādēs, jarmarkās, žurnālos, visur kur iespējams tu esi, kāpēc tev visur ir jābūt, kāpēc tu pazīsti visus, kāpēc tu vienmēr ieņem labākās vietas un man neko neatstāj, kāpēc tev ir jāprādās tad kad viss ir superīgi un jāsabojā man noskaņojums, kāpēc tu liec man justies slikti, kāpēc tev viss sanāk labāk nekā man, kāpēc tu visiem patīc labāk nekā es? visiem. visur kur eju ir tavs vārds, tu man tākā ej visur pa priekšu un mani tas kaitina, kāpēc mums jāpārklājās? es negribu neko par tevi zināt, es gribu aizmirst vai vispār par to visu nezināt, man ir grūti. es neko sliktu nevienam nedaru, es vienkārši gribu dzīvot savu dzīvi, bet es nevaru kad tevi redzu. manis pēc lai tev tas viss ir bet es negribu par to zināt, es negribu vispār zināt par to ka tu esi, neko vispār