starp::brīdis
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Wednesday, November 19th, 2008
| Time |
Event |
| 3:09p |
riga - berlin - riga
pēc pusgulētas nakts un lidmašīnā pavadīta nepieklājīgi agra rīta cēliena manām acīm un garam atgriezties normālstāvoklī vislabāk palīdz kārtīga izraudāšanās (sliktākajā gadījumā var izlīdzēties ar acu pilienu desmitkārtīgu pārdozēšanu vai ilgstošu sejas mazgāšanu). tāpēc jāklausās blūzs kustīgu bildīšu pavadībā, proti, "black snake moan" (2006), turklāt raudāt vajag i vietā, i nevietā. un pēc kādām nepilnām divām stundām dzīve var sākties no jauna šajā civilizētās pasaules pierobežas žēli snieganajā ciematiņā.
pa vidam pārsteidzoši daudz ko sapratu. viena no lietām - rakstīt ceļojuma apskatus, ja neesi gluži tur uz vietas viens un vientuļš, galīgi nav mana lieta. tomēr mazliet nožēloju, ka nepiefiksēju pati sev ar pusapgrauztu pilteni uz kādas salvetes maliņas nevienu no iespaidiem, jo priekš pilsētas, kurā viesojos jau vismaz kādu reizi 50to noteikti, iespaidu krāsainība negaidīti pārsteidza. tas laikam tāpēc, ka pārmaiņas pēc atstāju savu ierasto kūrfirstu dambi, līdztekus veikalu skatlogiem aplūkojot arī kādas citas cilvēka radošuma manifestācijas. un konstatēju, ka ir labi. | | 4:33p |
18.11.
sūdu būšana, neaizbēgt no tā 18. novembra. tāpēc, pārfrazējot klee, es varētu teikt "der zorn hat mich... ich bin antinationalist" jeb - ja es būtu pasaules valdnieks, es aizliegtu valsts svētku svinēšanu līdz brīdim, kad būtu reāli ko svinēt, jo nepriecē mani tie gaisā izšautie tūkstoši un nekad nav priecējuši. nu ok, varbūt sensenajās bērnu dienās. bet braukt ar riteni un ēst saldējumu man tik un tā patika labāk nekā truli blenzt rīgas debesu raibajā paukšķēšanā. what's the fuckin' point? vienotības apziņas vairošana? tautiskuma glorificēšana? maizi un izrādes (vai kā tur bija) masu kontroles nolūkā? tautas apreibināšana ar infantilām ilūzijām. nekā vairāk tur nav. kultūras pasākumi paši par sevi rullē dupsi, bet pabāzti zem nacionālisma paladziņa vismaz manī atstāj atbaidošu piegaršu. bez mana aizgājušā tēta dzimšanas dienas klusas piemiņas man 18.11. nav ko svinēt. nefunkcionējošas valsts dzimšanas dienu? nūūū, ziniet, kad viņa piedzims, tad arī svinēsim. šobrīd 90tais ir ieņemšanas gads, bet šie visi pārējie ir viena gara un problemātiska grūtniecība. savukārt mēs ik gadus gremdējamies tā kolosālā orgasma atmiņās, lai kaut uz dienu aizmirstu esošo sarežģījumu radītās sāpes, nogurumu, izmisumu utt., veltīgi tērējot naudu, ko varētu jēgpilni izdot ārstnieciskā nolūkā. |
|