būtu man laiks es lasītu to twitteri, nē vairāk jau vienkārši man nav spēka.

Man pietrūkst spēka tai nepārtrauktajai informācijas plūsmai. Man blakus darbam ir ēdnīca, tāda kurā vienmēr pie viena no galdiņiem sēž īpašniece un cītīgi rēķina izmaksas, salīdzina ēdienu cenas un instruē kādu no pārdevējām kā ekonomiskāk dzīvot. Tādu pašu ekonomisku apsvēru dēļ tur vienmēr stāv dažādi 3 līdz 5 gadus veci žurnāli, jo vienā kārtīgā ēdnīcā žurnāliem ir jābūt, bet zinat ko, nav jau nekādas atšķirības cik veci tie ir.

Paņem pašķirstīt 2007. gada Privāto Dzīvi, gaidot savu Harčo un Slinko tīteni, un nekas nemainās pilnīgi nekas. Un tāda pati sajūta par politiku. Liekas viss ir izdomāts. Liekas jāseko līdzi, iedomās jāmēģina atbildēt uz valstiski svarīgiem jautājumiem, ja nu kāds uz ielas pajautā, bet vienkārši pietrūkst spēka, gribas gulēt.

Gribas gulēt vai ja ir nedaudz vairāk spēka ar kādu kopā, bet beigās tāpat gulēt.