šodien vecrīgas Rimčika rindā man priekša stāvēja pārnarkojusies krieviete, kura savas rokas bija nosmērējusi ar siļķi kažokā. Es atcerējos Ivara Ījaba ierakstu satori par spēju iedomāties sevi citu vietā un RL rakstu par prostitūtas zeķēm. Viņa noteikti strādāja kaut kur netālu, tāpat kā es.