biju Budapeštā - dzēru vīnu, ēdu un atkal dzēru. Priecājos, smējos un koķetēju ar visādām skaistulē. Tagad esmu citkārt svētdienām raksturīgā noskaņojumā nedaudz nepamatotas nostaļģijas un skumju. Nezinu vai tas ir kaut kāds ķīmisks process organismā tipa tiek pārtraukts dzert, kas rada vispārēju nomāktību vai gluži vienkārši tīri psiholoģiski pēc kaut kā laba nevar būt vēl labāk un kļūst tikai sliktāk.

nu ja šāda nostalģiska noskaņojuma vadīts domāju par visām savām bijušajām, uz kādu mirkli gribēju un biju gatavs tāpat kā agrāk ar katru no jauna, katru atsevišķi un visas kopā mīlu. tagad jau atkal vairs nē.