lidostā un lidmašīnā man patīk lasīt un es parasti izlasu visu RL. Ilmāra Šlāpina anekdote par krīzes pārvarēšanu paņemot naudu no naudas, kas bija paredzēta tās radīšanai šķiet viena ļoti smalka, smieklīga un dzirksteļojoša ideja.

Zanderes teiktais par to, ka viņa vienmēr ierodoties jaunā vietā domā par to, ja nu viņai šeit vajadzētu nomirt likās ļoti skaists ievads rakstam, lai arī es nonākot jaunā vietā vienmēr domāju par to vai šeit varētu dzīvot, ja varētu, cik ilgi, ko es te darītu. Vai cilvēki ir skaiti un vai man patīk kā viņi ģērbjas, iet pa ielu, smaida un apkampjas.

fotogrāfijas ar briļainajiem briežiem pie raksta par Liepnieka un Rītupa izdoto grāmatu man liek smieties katru reizi to atverot. tādi zīmuļi :)