Vakar braucot no Alūksnes ar cerību beidzot izkulties uz Pleskavas vai Smiltene - Gulbene šosejas, īsti nezinot kādā virzienā dodos un cik ilgi vēl man pa šiem aizsnigušajiem, vientulīgajiem ceļiem, cauri nedaudz sašķobītajiem mežiem būs jābrauc, līdz ieraudzīju džipu no kura izmisīgi metās laukā cilvēks un māja man ar rokām. Es diezgan strauji sabremzējos un labi ka tā, jo kā izrādījās vēlāk aiz līkuma aizšķērsojot visu ceļu stāvēja divi lieli aļņi. Oļegs ar skūto galvu, zelta ķēdēm savu lielo džipu bremzējot bija knapi savācis, izbiedējot 6 aļņus no kuriem 2 bija palikuši nekustīgi stāvot uz ceļa. Tā kā kādu laiku atpakaļ viņš mani apdzina, viņš steigšus bija padevis atpakaļ un paspēja mani izglābt.

Mēs gājām aļņiem tuvāk un tuvāk teicām, lai viņi ļauj mums braukt, saucām un mēģinājām sabiedēt. Viņi pagriezās un aizskrēja tikai tad, kad mēs sākām sist plaukstas, Oļegs domāja, ka tas atgādina šāvienus. Vēl viņš teica, ka aļņi viņam sekojot, jo pavisam nesen viņš Lietuvā no viena tikt tiko paspējis izvairīties.


" Nu ja budu jehaķ na džipe pervim i provažu tjebja" viņš teica un kādu laiku uz ceļa manu drošību sargāja džips. paldies, Oļeg.