tad kad prezidents pajautāja: "Kas es esmu?" viņš kļuva par politikas sastāvdaļu un politikā iesvētīto.

Uz šo jautājumu neatbildot ar politiku nodarboties nav iespējams, jo no malas skatoties politika ir bezjēdzīga, tās jēga ir tikai viena => man par labu vai par sliktu. Ja nav saprašanas ko nozīmē par labu sev, tad ar politiku nav iespējams darboties.

Droši vien tāpēc prezidents ātri vien centās sniegt atbildi uz šo svarīgo jautājumu, sevi nosaucot par tautas prezidentu, kas manī gan nerada īpašu drošības sajūtu, jo nav jau saprotams, kas ar to domāts.

Negribas taču ticēt, ka prezidents tiešām domājis tautu kā kaut kādu vairākumu, ja tiešām tā, tad kļūst pavisam neomulīgi.

laiks iet, bet jautājumi paliek.