šorīt ejot cauri vecrīgai uz darbu, mani nobaidīja vecenīte ar vēstuli rokā. Viņa uzradās kā no zila gaisa. Viņa vicināja vēstuli man acu priekšā un prasīja izlasīt, kam tā adresēta. Bija kaut kādam Mikko Hi..., saņēmusi atbildi vecā tik pusbļaujot noteica: "Viņš taču sen kā nogalināts"

Nav pirmā reize, kad viņa mani pārsteidz. Nesen viņa mani nobaidīja, kad tāpat neredzot parādījās, lai sparīgi mestu kaķiem ēdamo tikai dažus centimetrus no manas sejas.

traka