Ļoti svarīgi ir par sevi spēt atcerēties. Spēt atcerēties to sevi kas ir un bija, un ir tepat tagad. Pat tādās ikdienišķās lietās, kā šī dziesma ir atnākusi pie manis, kas man garšo un kāpēc. Bieži esmu domājis par to, ka es patiesībā tik maz par sevi spēju acerēties, tas tiešām ir pārsteidzoši maz. Ikdiena arī to nespiež darīt, iekdiena neliek attīstīt iemaņas spēt par sevi atcerēties. Labākajā gadījumā ikdiena liek par sevi domāt nākotnē un nekā savādāk. Kaut kāda viltīga tā ikdiena.