Biju uz Brodski/Barišņikovu. Zālē kā jau šajā sezonā ierasts bija ļoti karsts un trūka gaisa, tāpēc apmēram 2/3 no izrādes biju ļoti koncentrējos cīņā ar sevi un Barišņikovs darbojās kaut kur fonā savā stikla verandā. Atceros pēc izrādes visi stāvēja kājās un aplaudēja, es atkal domāju, ka es gribu tik ārā svaigā gaisā un izdzert dubulto espresso, kuru jutos nopelnījis. Un Barišņikovs protams ir smuks onkulis uz kuru var arī skatīties.