Skanēja dziesma, kur pa vidam bija vārdi par smiltīm un rozi un es uzreiz iedomājos par Mazo Princi un to ka man nepatīk tā grāmata. To visur var nopirkt, tā ir īsa, visi par to zin un tāpēc cilvēki naivumā dāvina to viens otram, kad nezin ko citu lai uzdāvina. nē nu tas stāsts ir labs, bet nu nepatīk man viss kas ap to apkārt. Atceros angļu valodas kursos tika dots tāds uzdevums => nepieciešams izstāstīt par savu mīļāko grāmatu un citi mēģina uzminēt grāmatas nosaukumu. Tā nu viens džeks tur apraksta to kā filozofisku mācību, kas viņu iedvesomo utt., un beigās Mazais princis..un mēs tik ilgi nevarējām uzminēt. Un tajos pašos videnes laikos, man draudzene un valentīndienu uzdāvināja Mazo Princi ar mājieniem par pieradināšanu un atbildību. pizgets koroče. Laikam tāpēc man tā grāmata tā besī. jā..man liekas, tad es galīgi sapratu, ka tā roze un tas princis abi divi ir pastulbi.