Ir pienācis laiks, kad nākas atzīt, ka sports un alkohols neiet kopā. Šī atziņa nav uzmundrinoša. Nevarētu teikt, ka kādreiz otrs rīts pēc ballītes vienmēr būtu bijis kaut kas viegls un patīkams, bet jabkurā gadījumā caur nevaru, bet kaut kados vietējos rajona sačos basketbola spēli varēju nokapāt . Pulss droši vien bija augšā, bet jāsaka neviens par kaut ko tādu toreiz īsti nedomāja. Vairāk sviedru, lielāks nogurums un slodze sirdij, tas arī viss, bet maucam.

Tagad ir skaidrs, ka es nevaru pat gribot. Tagad formula sestdien mači pēc tam pirts ar karsējām un alkoholu un svētdienā fināli vairs nestrādā. Kā lai samierinās ar vecumu es nezinu.

Kāda vēl tur ilga skatīšanās pa logu un apmierinātība ar savu vecumu un vēlmju trūkumu.