Es zinu, ka nekad negribētu dzīvot tipveida daudzdzīvokļu ēkās ar kurām ir pilni mūsu mikrorajoni. Man vēl ar vien tās šķiet izdomātas - tādi salikti betona paneļi, kurus apdzīvojuši cilvēki. Tas parasti man ienāk prātā skatoties uz tām betona kāpnēm kāpņutelpās.

Vienīgais, kas mani vienmēr nedaudz nomierina ir domas par visām tām skaistajām meitenēm, kas iespējams dzīvo kādā no tiem dzīvokļiem. Iespējams katra šāda nedaudz mitra, auksta ar rūsu un kaķu urīna piesūcināta ēka sevī slēpj kādu skaistuli.